Kā lasīt gada pārskatu?
Nav jābūt grāmatvedim, lai saprastu sava uzņēmuma gada pārskatu. Pietiek zināt, kur skatīties un ko svarīgākie skaitļi pasaka par uzņēmuma stabilitāti.
Gada pārskats no malas var izskatīties sarežģīts, bet uzņēmējam tajā nav jāizlasa katra rinda kā grāmatvedim. Svarīgākais ir saprast dažas pamatlietas: kas uzņēmumam pieder, cik daudz tas ir parādā, vai tas pelna un vai peļņa pārvēršas reālā naudā.
Gada pārskatu sagatavo grāmatvedis, bet uzņēmuma vadītājam ir vērts prast to izlasīt. Tieši pēc šiem datiem banka veido pirmo priekšstatu par uzņēmumu. Šajā rakstā apskatīsim galvenās gada pārskata daļas un to, kurām rindām pievērst uzmanību vispirms.
- Kuras gada pārskata daļas banka skatās vispirms.
- Kā lasīt bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un pielikumu.
- Kā pamanīt signālus, kas ietekmē finansējuma lēmumu.
No kā sastāv gada pārskats
Gada pārskatā parasti ir vairākas daļas: bilance, peļņas vai zaudējumu aprēķins, pielikums ar paskaidrojumiem un, ja attiecināms, arī naudas plūsmas pārskats. Uzņēmējam svarīgākās parasti ir šīs trīs lietas:
- bilance;
- peļņas vai zaudējumu aprēķins;
- naudas kustība jeb tas, vai peļņa pārvēršas naudā.
Bilance: kas uzņēmumam pieder un no kā tas finansēts
Bilance ir uzņēmuma finanšu stāvokļa momentuzņēmums konkrētā datumā, parasti gada beigās. Vienā pusē ir aktīvi - viss, kas uzņēmumam pieder vai pienākas: nauda, krājumi, iekārtas, nekustamais īpašums, debitoru parādi un citi aktīvi. Otrā pusē redzams, no kā šie aktīvi ir finansēti: saistības jeb aizņemtā nauda un pašu kapitāls jeb uzņēmuma paša finansējums.
Bilancē abām pusēm vienmēr jāsakrīt. Bankai svarīgi redzēt, cik liela daļa no uzņēmuma aktīviem ir finansēta ar pašu kapitālu un cik ar saistībām. Jo spēcīgāks pašu kapitāls, jo stabilāks uzņēmums parasti izskatās.
Peļņas vai zaudējumu aprēķins: vai uzņēmums pelna
Peļņas vai zaudējumu aprēķins rāda, kā uzņēmumam ir veicies gada laikā: ieņēmumi, izmaksas un peļņa vai zaudējumi. No šīs daļas var saprast, vai uzņēmums pelna ar savu pamatdarbību. Te var vērtēt arī EBITDA - peļņu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas, kas palīdz saprast, cik spēcīga ir pamatdarbība pirms finansējuma un grāmatvedisku korekciju ietekmes.
Bankai svarīga nav tikai viena gada peļņa. Daudz vairāk pasaka tendence: vai uzņēmums vairākus gadus pēc kārtas strādā stabili, vai rezultāti svārstās un vai peļņa nav nejauša.
Naudas plūsma: vai peļņa pārvēršas naudā
Peļņa pārskatā un nauda kontā nav viens un tas pats. Uzņēmumam var būt peļņa uz papīra, bet tajā pašā laikā var pietrūkt naudas ikdienas maksājumiem. Tas bieži notiek tad, ja klienti maksā ar kavēšanos, krājumos ir iesaldēta liela naudas summa vai uzņēmums strauji aug un nauda aiziet apgrozāmajos līdzekļos.
Ja gada pārskatā ir naudas plūsmas pārskats, tas palīdz redzēt, cik daudz naudas gada laikā reāli ienāca un cik aizgāja. Ja šādas atsevišķas sadaļas nav, līdzīgu priekšstatu var iegūt, skatoties uz naudu, debitoriem, krājumiem un saistībām bilancē.
Gada pārskats palīdz atbildēt uz trim jautājumiem: kas uzņēmumam pieder, vai tas pelna un vai peļņa pārvēršas naudā. Tikai skatoties uz šīm lietām kopā, var saprast uzņēmuma patieso finanšu situāciju.
Daži skaitļi, ko banka skatās vispirms
- Pašu kapitāls - vai tas ir pozitīvs un vai tas aug.
- Peļņa un tās tendence - vai uzņēmums pelna stabili, nevis tikai vienā atsevišķā gadā.
- Saistību apjoms - cik daudz uzņēmums jau ir aizņēmies un cik liela ir esošo maksājumu slodze.
- Apgrozījuma izmaiņas - vai bizness aug, stāv uz vietas vai samazinās.
- Nauda, debitori un krājumi - vai peļņa ir pārvērtusies naudā vai iestrēgusi neapmaksātos rēķinos un krājumos.
Banka gada pārskatā meklē stabilitāti, tendenci un spēju pildīt saistības. Trīs saprotami un paredzami gadi parasti pārliecina vairāk nekā viens ļoti labs gads pēc vairākiem vājiem periodiem.
Pārbaudi sevi: vai vari atrast galveno?
Pirms sarunas ar banku pamēģini atrast atbildes: vai uzņēmumam ir pozitīvs pašu kapitāls; vai tas pēdējos gados ir pelnījis; vai peļņa ir stabila vai svārstīga; cik lielas ir saistības; vai pietiek naudas ikdienas maksājumiem; vai debitoru parādi un krājumi nav būtiski pieauguši. Ja uz šiem jautājumiem vari atbildēt, tu jau saproti sava gada pārskata svarīgāko daļu.
Skatīties tikai uz apgrozījumu. Liels apgrozījums pats par sevi vēl nenozīmē, ka uzņēmums ir finansiāli stiprs. Ja peļņa ir maza, saistības aug un klienti maksā ar kavēšanos, bankai šāds uzņēmums var šķist riskantāks nekā mazāks, bet stabils uzņēmums ar labu pašu kapitālu.
Citas biežākās kļūdas
- Jaukt peļņu ar naudu kontā.
- Nepamanīt negatīvu vai sarūkošu pašu kapitālu.
- Skatīties tikai vienu gadu, nevis tendenci vairākos periodos.
- Nepievērst uzmanību debitoru parādiem un krājumiem.
- Vērtēt tikai ieņēmumus, nevis arī izmaksas un saistības.
Gada pārskats nav eksāmens grāmatvedībā. Tas ir instruments, kas palīdz saprast, cik stabils ir uzņēmums un kurām lietām jāpievērš uzmanība pirms finansējuma pieteikuma.
Praktiski padomi
- Sāc ar trim skaitļiem: pašu kapitālu, peļņu un saistībām.
- Salīdzini vismaz divus vai trīs gadus, lai redzētu tendenci.
- Ja peļņa ir, bet naudas nav, paskaties uz debitoriem, krājumiem un naudas atlikumu.
- Neskaidros punktus pārrunā ar grāmatvedi - tas ir normāli.
- Pirms sarunas ar banku sagatavo īsu skaidrojumu par lielākajām izmaiņām pārskatā.
- Uzņēmējam svarīgākās daļas ir bilance, peļņas vai zaudējumu aprēķins un naudas kustība.
- Bilance rāda, kas uzņēmumam pieder un no kā tas finansēts.
- Peļņa nav tas pats, kas nauda kontā.
- Banka skatās pašu kapitālu, peļņas tendenci, saistības un naudas plūsmu.
- Gada pārskatu vislabāk vērtēt vairākos gados, nevis tikai pēc viena perioda.
Uzņēmēji, kuri paši saprot savu gada pārskatu, sarunā ar banku ir daudz pārliecinātāki. Nav jāzina katras rindas grāmatvediskā nozīme. Pietiek saprast galvenos skaitļus un to, ko tie pasaka par uzņēmuma stabilitāti.
Bieži vien palīdzam klientam izlasīt gada pārskatu tieši no bankas skatpunkta. Pēc šādas sarunas kļūst skaidrs, kuri rādītāji ir stipri, kuri jāpaskaidro un kur banka varētu uzdot papildu jautājumus.
Biežāk uzdotie jautājumi
No kā sastāv gada pārskats?
Gada pārskatā parasti ir bilance, peļņas vai zaudējumu aprēķins, pielikums ar paskaidrojumiem un, ja attiecināms, arī naudas plūsmas pārskats.
Kas gada pārskatā bankai ir vissvarīgākais?
Bankai parasti svarīgs ir pašu kapitāls, peļņas tendence, saistību apjoms un naudas plūsma. Tā vērtē, vai uzņēmums pelna, vai tas ir finansiāli stabils un vai spēs pildīt jaunas saistības.
Vai gada pārskats parāda, cik naudas ir kontā?
Bilancē redzams naudas atlikums konkrētā datumā, bet tas vēl neparāda visu naudas kustību gada laikā. Lai saprastu naudas situāciju, jāskatās arī debitori, krājumi, saistības un, ja pieejams, naudas plūsmas pārskats.
Turpini ceļvedī
Saistītie raksti
Izlasīsim pārskatu kopā.
Bezmaksas izvērtējumā palīdzam izlasīt tavu gada pārskatu no bankas skatpunkta un saprast, kur uzņēmums ir stiprs un kur jāpiestrādā - bez saistībām.
Sākotnējais izvērtējums un pirmā saruna ir bez maksas un bez saistībām. Ja pēc tam vēlaties, lai sagatavojam dokumentus bankai, ALTUM, LAD, Leader vai LIAA, par sadarbības apjomu vienojamies atsevišķi.